Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā ir ne tikaiŠaursliežu dzelzceļa ekspozīcija, kuras ievērojamākais eksponāts ir kursējošaisvilcieniņš ar tvaika lokomotīvi, bet top arī dravniecības ekspozīcija, kurāsavs vagons atvēlēts… bitēm.
Bišu vagons Piejūras brīvdabas muzejā nonāca 2016.gadā, uzņemot krājumā biškopja Maigoņa Emera izveidoto bišu mājiņu unbiškopības instrumentu kolekciju
20.gs. 60.gados bišu vagoni bija izplatīti arī Čehijā, Vācija, Šveicē un citās Rietumeiropas zemēs. Vagonus būvēja gan stacionārus, gan pārvietojamus un to lielums atšķirās, jo katrs dravnieks izvēlas sev piemērotāko variantu. Šajos vagonos bites bija pasargātas no vēja, no straujām temperatūras maiņām un no izlaupīšanas. Viens no vagoniņā esošajiem stropiem tika novietots uz kontrolsvariem, lai dravnieks var sekot līdzi medus daudzumam. 1959. gadā Liepājā tika uzbūvēts pirmais bišu pārvadājamais vagons. Latvijas teritorijā tikai reti kurā dravā visu vasaru ir nepārtraukts ienesums. Tādēļ bišu vagoniņi bija un ir ļoti vērtīgi, jo stropus var ērti nogādāt jebkurā citā dravā, bieži vien pat 50 km attālumā.
Attēls: Biškopība.-Latvijas valsts izdevniecība, Rīgā, 1963., 122.lpp.
Padomju laikā ceļojošās dravniecības attīstības sākumā, bišu saimes tika pārvestas tikai viršu ganību izmantošanai. Bet vēlāk ceļojošā dravniecība kļūst ļoti vispusīga. Bija dravas, kurās bišu saimes sezonas laikā tika pārvestas 5 vai 6 reizes dažādu ganību izmantošanai un kultūraugu apputeksnēšanai. Pavasarī bišu saimes parasti pieveda pie kārklu, vītolu un kļavu dabiskajām audzēm. Vasarā – pie meža aveņu un krūkļu audzēm, liepām u.c. Rudenī bišu vagons ceļoja uz viršu laukiem meža izcirtumos, purvos vai izdegumos. Arī mūsdienās ir bitenieki, kas bites ved dravu ceļojumos.
Bišu vagoniņš Piejūras brīvdabas muzejā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tiks rekonstruēts un, turpmākajos projektos piesaistot finansējumu, ar laiku tajā tiks arī iekārtota dravniecības rīku ekspozīcija.
