Latviešu valodas lībiskais dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem, ko runā Kurzemes ziemeļos un Vidzemes ziemeļrietumos. Kurzemes izloksnes, ko runā Kurzemes ziemeļdaļā: uz ziemeļiem no Kuldīgas – ap Talsiem, Kandavu, Ventspili, Dundagu mēdz saukt arī par tāmnieku izloksnēm.
Nosaukums lībiskajam dialektam saistīts ar lībiešiem, kas šajās teritorijās ir dzīvojuši, vēlāk sajaucoties ar baltu sentautām, kuršiem, atstājot latviešu valodā savas lībiešu valodas iezīmes.
Lai uzturētu lepnumu par latviešu valodu un tās bagātību, būtiski ir pētīt un uzturēt interesi arī par tās dialektiem, piemēram, par lībisko (tāmnieku) dialektu. Tāpēc rakstnieka Herberta Dorbes muzejs kopš 2004. gada rīko konkursus literāro darbu radīšanai tāmnieku dialektā “Pe mums ventiņes”. H.Dorbes muzejs konkursu „Pe mums ventiņes” organizējis kopumā septiņas reizes: 2004., 2005., 2006., 2007.,2016., 2018., 2022., 2025, veicinot literāro darbu radīšanu tāmnieku dialektā. Kopumā konkursos tika iesūtīti vairāk kā 100 agrāk nepublicēti darbi no vairākām Latvijas vietām, kur dzīvo autori, kuri dzimuši un auguši Ventspilī un Ventspils novadā. Konkursi ir viens no veidiem, kā saglabāt Ziemeļkurzemes nemateriālo kultūras vērtību – lībisko (tāmnieku) dialektu jeb ventiņu valodu. Ar konkursiem tiek izrādīta arī cieņa dialekta lietotājiem. Literāros konkursus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Fragments no Aijas Kaminskas 2022. gada konkursam iesūtītā darba Rād būšen:
Rād būšen i vien lāb liet, bet ikurāt nekād mēd maiz a viš nav. Mēs a vece mīt sove māje ezer male; i dārziš, i sovs gosniš, cūciš, vistiņs. Pats tas gruntigākes i tas, ka mēs i pulk - bērn, mazbērn un diže rād saim. Pavisam tūj rād - vecjam trīs brāļ, man dīvs mās un brāls, ta iedome, kas tur nāk pakaļ!
Pa to nedeļ jo tīr mierig; padar to ikdien, vakre pasklōses, ka kobiņ korkst, vēš pūš vo pisāriņ džinkst.
Bet, ka nāk tas dārbdiens gale, ta nav miers ne ut āde. Liet i tād , ka doudz jo dzīve pilste, un brīves dienes vis tas švadrons i klāt….
