Publicēts: 16.04.2026.

Jaunā Piejūras brīvdabas muzeja ēka

Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīcija kopš 2024. gada iekārtota jaunuzceltā ēkā. Ēkas veidols (SIA Balts un Melns) atgādina kuģi, kas piestājis krastā. Ekspozīcija “Pie jūras un uz zemēm. Ziemeļkurzemes tradicionālais dzīves veids 19.-20.gs., Ziemeļkurzemes daba” saistoši un atraktīvi iepazīstina ar piekrastes ļaužu vēsturi un sadzīvi no 19.gs. sākuma līdz pat 20.gs. nogalei. Vēstures mirkļi var būt arī nenopietni un sirsnīgi, – tieši to ar dažādu tēlu palīdzību vēsta ekspozīcija, kurā kaķis peļo vai gaida savu tiesu no zvejnieka loma. Ēkas otrajā stāvā izvietotā Ziemeļkurzemes dabas ekspozīcijā bagātīgi pārstāvēta vietējā fauna. Varēs apskatīt vilku, zaķi, briedi, āpsi un uzmanīgam vērotājam tiks arī pūces ūjināšana. Muzeja ekspozīciju brīvdabā turpina mobilā aplikācija.

Mazbānītis

1963.gadā muzeja teritorijā nonāk 1916.gadā vācu armijas I pasaule kara vajadzībām būvētā šaursliežu dzelzceļa (600 mm)  tvaika lokomotīve ar vagoniem. Tas joprojām ir vienīgais Baltijā kursējošais vēsturiskais šaursliežu dzelzceļa tvaika vilciens. Reiz šis vilcieniņš savienoja piejūras ciemus un pārvadāja preces un braucējus no Ventspils līdz pat Mazirbei, tādēļ uzskatāms ne tikai par tehnikas vēstures, bet arī par lībiešu vēsturiskās kultūrtelpas liecinieku. Sākotnēji Mazbānītis pārvietojās tikai nelielā sliežu posmā, aptuveni 300 m garumā. Papildinot šaursliežu dzelzceļa ekspozīciju ar vairākām ēku replikām – staciju Muzejs, Depo, staciju Kalns un pieturām Priedes un Pludmale, vēsturisko preču noliktavas ēku, dzelzceļa kustība tika pagarināta līdz pat Piedzīvojumu kalnam un kopumā ir 5,5 km gara. Īpaši ir doties pār 3m augsto koka estakādi vai gala stacijā izmēģināt griezuli – apgriezt lokomotīvi pretējā virzienā. Mūsdienās vilciens vizina savus pasažierus gan mazajā lokā – Riņķa līnijā, gan lielajā – Kalna līnijā. Vairāk kā 100 gadus senais transporta līdzeklis ir mīlēts gan savējo, gan viesu, gan tehnikas vēstures zinātāju vidū, jo pulcējis interesentus arī starptautiskos festivālos.  Kustības sezona noslēdzas 31.oktobrī, tomēr Ziemassvētkos – 25.decembrī, muzejā svin Mazbānīša Ziemassvētkus un gaismiņām rotātais vilcieniņš vizina savus draugus. 

Laivu māja

Piejūras brīvdabas muzeja nozīmīga daļa ir Laivu māja. Zvejas rīku ekspozīcija auga kopā ar muzeju jau no 20.gs. 60.gadiem. Sākotnēji laivas un kuteri bija izvietoti atsevišķās nojumēs, kas neradīja kopīgo iespaidu par to nozīmi un vērtību. Pirms dažiem gadiem tapa projekts, kas paredzēja laivu restaurāciju un vienotas Laivu mājas izveidi, kurā vienkop būtu iepazīstama Baltijas valstīs lielākā zvejas rīku un peldlīdzekļu kolekcija. Elegantajā, masīvkoka nojumē, kas labi iederas brīvdabas muzeja vidē un it kā turpina priežu audzi, izvietotas vairāk kā 20 laivas, zvejas kuteri un arī atsevišķas kuģu daļas. Restaurācijā atklājās, ka pelēkais krāsojums, kurā bija nokrāsotas visas laivas, bija vajadzīgs padomju robežsardzei, lai kara gadījumā arī muzeja eksponātus varētu mobilizēt… Visi eksponāti ir restaurēti, laivas atguvušas savas īstās krāsas, vārdus un katrai laivai ir arī savs dzīvesstāsts. Ir gan varonīgi, gan skumji vēstījumi. Laiva “Aira” bija viena no tām, kas Otrā pasaules kara nogalē (1944/45) piedalījās Latvijas Centrālās padomes organizētajos pārcelšanas reisos no Sārnates uz Gotlandi. Iztēlojaties, šo laivu bangojošā jūrā, lai saprastu kādas bija cilvēku bailes no draudošās okupācijas – padomju varas. Viena no zināmākajām zvejas laivām ir melni darvotā Oskara laiva, kas “filmējusies” Latvijā ļoti populārajā filmā par 20.gs. 20.gadu zvejnieku dzīvi “Zvejnieka dēls” (1939). Filmas galvenais varonis ir jaunais zvejnieks Oskars, bet Laivu mājas kinozvaigzne  ir Oskara laiva.

Brīvdabas ekspozīcija

Muzeja brīvdabas pamatekspozīcija izvietota 4, 5 ha piejūras priežu mežā. Šajā šķietami nelielajā teritorijā atrodas vēsturiskās 19.gs. zvejnieku un zemnieku viensētas, atsevišķas saimniecības ēkas (klēts, rija, tīklu namiņš, sīklopu kūtiņa, pirts, vējdzirnavas) un 19.gs. pilsētapbūves piemērs – Smiltnieku māja no Pārventas. Muzeja garīgā ass uzticēta tieši Ziemeļkurzemē 19.gs. nogalē  izplatītajai baptistu konfesijai –  atjaunotajam baptistu lūgšanu namam no Lielirbes.  Nozīmīgā zvejas laivu kolekcija eksponēta Laivu mājā. Plašā enkuru kolekcija (vairāk kā 140) apskatāma tuvajā Piejūras parkā. Atsevišķu muzeja daļu veido Šaursliežu dzelzceļa ekspozīcija. Līdzās stacijai Muzejs, kas tapis kā 20.gs. 20.gadu Mazirbes stacijas atdarinājums, skatāma vēsturiskā un restaurētā preču stacijas noliktava, Depo (Aizpute) ar izteiksmīgo pildrežģi, arī stacija Kalns (Pļava) un pietura Priedes ir noteiktu vēsturisko ēku replikas. Taču Mazbānītis – vairāk kā gadsimtu senā un vienīgā kursējošā šaursliežu tvaika lokomotīve Ziemeļeiropā ir pavisam īsta! Piejūras brīvdabas muzejs top arī dravniecībai veltīta ekspozīcija, kurā skatāmi ne tikai daudzveidīgie bišu stropi, bet arī unikālā senā bišu dore un 20.gs. 50.gadu biškopības liecinieks – bišu vagons.