Ventspils muzeja lasītavā: ceļojums pa lībiešu ciemiem. Košrags

Publicētspirms vairāk nekā 2 gadiem

Publicēts: 27.09.2023.

Ventspils muzeja lasītavā: ceļojums pa lībiešu ciemiem. Košrags

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešumantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūtssadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūrascentru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. Arī Ventspils muzejsiesaistās Lībiešu mantojuma apzināšanā un piedāvā doties “ekskursijās” uzLībiešu krasta zvejniekciemiem. Šoreiz uz Košragu!

Košrags – Kuoštrõg

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā joprojām kursēMazbānītis, kas agrākos laikos bija nozīmīgs satiksmes līdzeklis lībiešuzvejniekciemu ļaudīm. Šoreiz dosimies uz Košragu.

Košragā dzelzceļa stacijas gan nav bijis, braucot noVentspils puses, būtu jāizkāpj Mazirbē. Tālāk ar kājām būtu jāmēro apmēram 4kilometri uz Kolkas pusi.

Košrags tiek uzskatīts par jaunāko no Lībiešu krastaciemiem, tas veidojies 17. gadsimtā, tomēr tieši te vislabāk ir saglabājusiesvēsturiskā apbūve, tāpēcKošraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Senākās ciemasētas ir “Anduļi”, “Žoki”, “Kinne Dīķi”, “Tillemači”,zināms, ka 1826. gadā tajās dzīvoja 74 cilvēki. Šīs senās mājvietas ir saglabājušās līdzmūsdienām un veido ciema centrālo daļu.

20. gadsimta20.-30. gados ciema apbūvi papildināja zvejnieku jaunsaimniecības, un 1935.gadā Košragā bija 19 saimniecības, kurās bija 115 iedzīvotāji, no kuriem 42bija lībieši. Nelielajā Košragā vairāk nekā citos jūrmalas ciemossaimniecības ir nodēvētas lībiešu vārdos: “Vāldamō” – Baltzemes, “Ālabi” –Vītoli, “Kūvali” – Mēness gaisma, “Eļmi”– Dzintari, ”Virgõs” – Atmodas, “Nūorpiedagi”– Jaunpriedes.

Ciema rekords

19. gadsimtavidū Košraga “Žokos” darbojāspirmā lasītmācīšanas skola lībiešu bērniem Dundagas jūrmalas ciemos, savukārt“Anduļos” pierakstīti lībiešu folkloras paraugi vairāk nekā jebkurā citālībiešu sētā. Igauņu folklorists OskarsLoritss pārskatā par lībiešu folkloras vākšanas rezultātiem rakstījis: “Rekordsir nelielajam Košraga ciemam, kurā pa visu jūrmalu savācu visvairāk folkloras –desmit reižu vairāk nekā Kolkā. Košraga Kūkiņi (Anduļi) ir tā vieta, kurā uzpapīra uzrakstīta folklora vairāk nekā jebkurā citā lībiešu istabā.” Galvenielībiešu valodas teicēji Košragā bija Skadiņi – Andrejs un Ģērde, Grieta unJānis, kā arī Augusts. Viņi labi zināja lībiešu tautasdziesmas, teikas unnostāstus.

Izbūvēja ostu

1932. gadāenerģiskā “Nūorpiedagu” saimnieka Didriķa Volganska (1884–1968) vadībā Košragā īstenoja neparastuprojektu – ostas izbūvi. Ideja bija vienkārša – izbūvēt jūrā aizsargdambi,novirzot jūras straumi tā, lai dambja vienā pusē rastos dziļums, kas izveidotunelielu ostu. Tādējādi laivas varētu piebraukt tuvāk krastam, tās varētu turpatverties no vētrām, kā arī būtu vieglāk izvilkt tās krastā. Dambja metu izstrādājaD.Volganskis. Dambis bija 100 metrus garš un 2 metrus plats, gatavots no sastiprinātiemkoka pāļiem.

D.Volganskavadībā 1938. gadā Košragā uzbūvēja arī molu jūras mēslu (mudas) savākšanai.

D. Volganskisbija zvejnieks, laivu meistars, lībiešu sabiedriskais darbinieks, viens no Līvusavienības (Līvõd Īt) dibinātājiem, no 1933. līdz 1936.gadam – arī tās priekšsēdētājs.

1928. un 1933.gadā D. Volganskis kā lībiešu pārstāvis apceļoja Somiju, kur sarīkojumosstāstīja par lībiešiem. 20. gadsimta 30. gados viņš organizēja arī lībiešudziedātāju viesošanos Sāmsalā, kā arī igauņu un somu dziedātājus aicināja uzdziedāšanas svētkiem Mazirbē.

D.Volganskisdarbojās arī lībiešu mēnešrakstā “Līvli”. Tajā publicēti viņa stāstījumi parzvejnieku dzīvi, Līvu savienības darbību, svētkiem un citām aktualitātēm, kāarī daži dzejoļi lībiešu valodā. Viņš publicējās arī latviešu presē – “VentasBalsī”, “Zvejnieku Vēstnesī” un citos izdevumos.

Pārtrauktāsieceres

Savukārt D. Volganska dēls Edgars Vālgamā (1912-2003) bija vienīgaislībietis, kurš ieguva augstāko teoloģisko izglītību. Pirmo izglītību viņš guva Mazirbes pamatskolā, pēctam – Ventspils ģimnāzijā, ko pabeidza 1932. gadā. Ar Somiskuma savienībasatbalstu E.Vālgamā varēja turpināt izglītoties Helsinku Universitātē. Viņšizvēlējās teoloģiju, jo mājās bija audzināts reliģiskā garā un bija iecerējis,ka, pēc studijām atgriežoties dzimtenē, varētu kalpot par mācītāju jūrmalasciemos. Studijas viņš pabeidza 1939. gadā un rudens bēdīgie notikumi Baltijā unbrāļu traģiskie likteņi E. Vālgamā lika izlemt par labu palikšanai Somijā un iegūt tās pavalstniecību. 1943.gada novembrī mācītājam radās iespēja noturēt dievkalpojumu Mazirbes baznīcā,taču nākamā reize bija iespējama tikai pēc 46 gadiem – 1989.gadā, kad tikasvinēta Lībiešu tautas nama 50. jubileja.

Visu mūžuE.Valgamā blakus mācītāja darbam Somijā darbojās lībiešu kultūras laukā, kā arīveicināja kultūras sakarus starp Latviju un Somiju. Viņš somiski iztulkojaAndreja Pumpura eposu “Lāčplēsis” (“Karhunkaataja”), kas iznāca Helsinkos 1988.gadā. 2001. gadā Somijā izdota E.Vālgamā grāmata “Valkoisen hieken kansa”(“Balto smilšu tauta”) par lībiešiem somu valodā.

Ar to stāstu par Košragu beidzam un sakām: “Nēmizpǟl! (lībiski – uz redzēšanos!)” līdz nākamajai “ekskursijai”, kad apciemosim Pitragu!

Izmantotā literatūra: Baiba Šuvcāne Lībiešu krasts un Lībiešu krasta stāsti, Valda Marija Šuvcāne Lībiešu ciems, kura vairs nav, Ingrīda Štrumfa Ventspils grāmata II, Vilis Veldre Dzīve pie jūras, Lībiešu gadagrāmata 2023, interneta mājaslapa livones.net.

Foto: Baiba Šuvcāne
Anduļu sēta. Igauņu folklorists Oskars Loritss savulaik rakstīja: „Košraga Kūkiņi (Anduļi) ir tā vieta, kurā uz papīra uzrakstīta folklora vairāk nekā jebkurā citā lībiešu istabā.”

Foto: Baiba Šuvcāne

Foto: Baiba Šuvcāne
Žoku māja mūsdienās ir atjaunota.

Foto: Baiba Šuvcāne
“Nūorpiedagus” uzcēla un tur mūžu nodzīvoja lībiešu kultūras darbinieks, zvejnieks un laivu meistars Didriķis Volganskis. Foto: Baiba Šuvcāne

Foto: Baiba Šuvcāne
Ja no Košraga uz Pitragu dodas pa meža ceļu, pusceļā atrodas Košraga–Pitraga kapi. Košraga galā var atrast lībiešu kultūras darbinieka Didriķa Volganska kapavietu.