Sports – gan kā individuāla vēlme izkopt spēku,izturību, estētisku ķermeni, dzīvot ilgi un kvalitatīvi, Eiropā kļūst populārs19. gs. vidū, īpaši tādās valstīs kā Anglija, Zviedrija, Vācija. Angļi pārsvarābija boksa un futbola, arī airēšanas un burāšanas entuziasti. Vācieši savukārtvairāk aizrāvās ar vingrošanu, smagatlētiku un vieglatlētiku, kā arī ar riteņbraukšanu.
Nemazāk svarīgs ir komandas gars un sacensības azarts, organizēts process. Senākāsporta organizācija Eiropā esot 1554. gadā dibinātā Parīzes paukotāju biedrība.
Tā kā Ventspilīsaimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē 19./20. gs. mijā dominē vācbaltieši, tadpilsētā populāri kļūst šie “vāciskie” sporta veidi. 1901.g. Ventspilī sākdarboties sporta biedrība “Union”, kas apvieno velosporta, vieglatlētikas unsmagatlētikas entuziastus. Sporta biedrība “Union” laukumā starp tag. Kuldīgas,Bērzu un Ganību ielām izveido savu sporta laukumu ar velotreku. Tur notiekriteņbraukšanas sacīkstes, sacīkstes diska, šķēpa mešanā. Laukumam bijis 100metru skrejceļš, futbola laukums, slidotava. No ievērojamiem tā laika ( 1900 –1914, 1. pasaules kara sākums) Ventspils sportistiem minami: Kārlis Kampars,viens no biedrības “Union” dibinātājiem, Viskrievijas mērogā pazīstams riteņbraucējs;Teodors Sukatnieks un Augusts Kīlarts, kuri ieguvuši godalgotas vietasViskrievijas sacensībās diska mešanā, lodes grūšanā; Ošenbergs kārtslēkšanā;Kārlis Jansons smagatlētikā.
Pēc Pirmāpasaules kara un Latvijas valsts nodibināšanas sporta dzīve Ventspilīatjaunojas. 1919.g. dibināta sporta biedrība ”Spars”, tās dibinātājs ir jaupieminētais Kārlis Kampars. Tagadējā Olimpiskā centra teritorijā biedrībai tiekpiešķirta zeme stadiona būvei. Pašu spēkiem un vācot ziedojumus, sportaentuziasti iekārto velotreku, vieglatlētikas un futbola laukumus. Tie arī ir tālaika populārākie sporta veidi.
Starp tā laika ievērojamākiemVentspils sportistiem ir jau pieminētie Teodors Sukatnieks, Augusts Kīlarts,Kārlis Jansons, Jānis Apse, futbolists Fricis Forstmanis ( vairāk gan zināms kā dzejnieks FricisDziesma) u.c.
Pirmais pasaules karš ventspilniekus ieinteresējis par boksu. Kā stāstījis Fricis Bikse – savulaik pazīstams Ventspils sportists, vairākkārtējs Latvijas čempions boksā smagajā svarā – “gadsimta sākumā Kurzemē boksu vispār nepazina. Sākās karš, Ventspilī ienāca vācieši, un pēc kāda laika ostā sāka strādāt sagūstītie angļi. Es jau biju izaudzis no gana biksēm un arīdzan pieticis pie darba ostā. Varēju viņus it tuvu aplūkot – šitos inglišmeņus. O, viņi gūstā dzīvoja pavisam zaļi – ēda kā baroni, spēlēja futbolu, boksējās. Un vienudien šitie tomiji ņēma un uzdāvināja man divus pārus boksa cimdu… Pakāru smilšu maisu un pa vaļas brīžiem sitos ar to, reizēm otro cimdu pāri uzmauca brālis…
JānisBikse dzimis Ēdolē, toreiz Ventspils apriņķī. Viņa laikabiedri stāstījuši, ka,dzīvodams Kuldīgā, Bikse blakus galdnieka amatam piepelnījies, uzstādamiestirgus dienās ar spēkavīra numuriem. Visiespaidīgākais bijis, kad Bikse maisāsalicis stikla pudeles, tad tās pret tirgus bruģi sasitis, uzgūlies ar muguruuz maisa, uz krūtīm uzlicis ozolkoka durvis; savukārt uz durvīm uzkāpuši četrimuzikanti un nospēlējuši tušu.
Bezbiedrības “Spars” sava sporta biedrība bija sociāldemokrātu partijai –“Strādnieku sports un sargs”, Ventspils kreiso strādnieku arodbiedrība dibinasavu sporta biedrību “Enerģija”. Nodibinās ebreju sporta biedrība “Makabi”. Arī šī biedrība izveido savu sportalaukumu, kas atradies vietā starp Lielo prospektu, Ganību un Dzirnavu ielām.
1929.g. nodibināts Ventspils futbolaklubs ar 2 komandām un basketbola sekciju. Materiālu grūtību dēļ tas pēc dažiemgadiem apvienojas ar sporta biedrību “Spars”. Tādējādi 1930-o gadu 2. pusē šajāsporta biedrībā pārstāvēti tādi sporta veidi kā riteņbraukšana, vieglatlētika,basketbols, bokss, futbols, smaiļošanas sekcija, arī hokeja komanda, kuras treneris bijaRihards Gailītis – trenē arī futbola komandu.
Jau1920. gadu sākumā populārs kļūst motosports. 1923.g. sporta biedrības “Spars”velotrekā notiek Latvijā pirmās motosacīkstes 5 km braucienā ( 17 apļi). Tačutās drīz tiek pārtrauktas, jo velotreka remonts pēc katrām sacensībām izmaksāievērojamus līdzekļus.
1930.gadu beigās Ventspilī modē nāk novuss. Tas Latvijā ienāk no Anglijas 1920. gadubeigās. Latviešu jūrnieki šo spēli esot noskatījuši Anglijas ostu krogos. Ventspilīpirmais pēc jūrnieku skicēm pašu uztaisītais novusa galds bijis Ventspilszvejnieku biedrības namā Kroņa un Loču ielu stūrī.
1920.gadu beigās – 1930. gados minami tādi panākumus guvuši Ventspils sportisti kāvieglatlēts Kārlis Dālderis, desmitcīņnieks Jānis Dimza, bokseri brāļi Eduardsun Vilis Matisoni, riteņbraucēji Bērzkalns un Solovjovs.
Ievērojamuspanākumus dažos militārajai sagatavotībai svarīgos sporta veidos, piemēram,dažās vieglatlētikas disciplīnās, šaušanā, jāšanā ( ir bijušas arī sedlošanas ātrumasacensības ) – Latvijas mērogā sasniedzarī Ventspils 2. aizsargu pulka sportisti.
Otrāpasaules kara gados ziņas par sporta dzīvi Ventspilī visai skopas. Turpinadarboties sporta biedrība “Spars”, tiek nodibināta “Dzelzceļnieku sporta kopa”,kas Pārventā neizmantotā dzelzceļa stacijas noliktavā izveido savu sporta zāli.1942. un 1943. g. notiek plašākassacensības peldēšanā un riteņbraukšanā.1943.g. rīkotas sacensības starp sporta biedrības “Spars” un vācu armijaskaravīru futbola komandām.
Pēc 2.pasaules kara sporta dzīvi organizē Brīvprātīgā arodbiedrību sporta biedrība“Daugava”, kas dibināta jau 1944.gadā padomju armijas ieņemtajā Latvijas daļā.Ventspilī tā sāk darboties 1945.g. maijā. Sākotnēji darbojas desmit sekcijas.Šīs organizācijas uzdevums bija panākt plašu pilsētas iedzīvotāju līdzdalībudažādās sporta aktivitātēs, kas arī tika realizēts. Sporta organizācija vaikādu sporta veidu sekcijas bija katrā lielākā pilsētas uzņēmumā, savukārtnelieli sporta entuziastu kolektīvi apvienojās pēc attiecīgas nozares vaiarodbiedrības.
1951.g.darbu sāk Ventspils bērnu un jaunatnes sporta skola, pirmās disciplīnas ir:mākslas vingrošana, vieglatlētika un akrobātika, basketbols. Basketbolapopularitāte bijusi ievērojama visus padomju iekārtas gadus, tāpat kā futbols,velosports, motosports, airēšana, novuss u.c.
1950.gados novuss pilsētā kļūst gandrīz vai pandēmija. Grūti nosaukt tādu to laikuuzņēmumu vai iestādi, kurā nebūtu savas novusa komandas. Pionieri šajā sportaveidā ir uzņēmuma “Ventspils koks” mēbeļu ceha strādnieki, kuri tā saucamajāSarkanajā stūrītī uz paštaisītiem galdiem novusa spēlē pavada brīvo laiku.1962. gada decembrī Ventspilī notiek pirmās novusa sacensības.
Populāri bija fiziskās kultūras masu pasākumi – krosi, velobraucieni, tūrisma pārgājieni u.c. Arī šajā laikā Ventspils sportisti var lepoties ar izciliem sasniegumiem, piemēram, šķēpmetējs Ēriks Rags, bobslejists Sandis Prūsis, airētājs Uģis Lasmanis. Visiem zināms 1980.g. Maskavas olimpiādes čempiona šķēpmetēja Daiņa Kūlas vārds.
Populāri bija fiziskās kultūras masu pasākumi – krosi, velobraucieni, tūrisma pārgājieni u.c.
Arī šajā laikā Ventspils sportisti var lepoties ar izciliem sasniegumiem, piemēram, šķēpmetējs Ēriks Rags, bobslejists Sandis Prūsis, airētājs Uģis Lasmanis. Visiem zināms 1980.g. Maskavas olimpiādes čempiona šķēpmetēja Daiņa Kūlas vārds.
Padomju okupācijas laikā izveidojusies pilsētas saimnieciskā struktūra izmainās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, pārtrauc darbu lielie rūpniecības uzņēmumi, un sporta dzīve lielā mērā nonāk pilsētas pašvaldības pārziņā. Nozīmīgs un tālredzīgs bijis Ventspils pašvaldības lēmums par organizācijas “Olimpiskais centrs “Ventspils” dibināšanu, pie tam izvirzot valstiska mēroga sporta attīstības mērķus.
©Ventspils muzejs, Stella Lindenberga
Sporta biedrības “Spars” futbolkomanda Zemgales meistarsacīkstēs. Ap 1932.g.
Fricis Forstmanis ( Fricis Dziesma;1906-2004) – sporta biedrības “Spars” futbola komandas vārtsargs. 1935.g.
Ventspils motosportisti biedrības “Spars” velotrekā
Teodors Sukatnieks (1894-1941), septiņkārtējs Latvijas meistars diska mešanā. 20. gs. 20. gadi