Daudzu Latvijas pilsētu un pagastu svētki ierasti tieksvinēti vasaras mēnešos. Arī Ventspilī. Gadalaiks piemērots pilsētasapmeklējumam, dažādām norisēm brīvādabā, svētku noskaņai. Tomēr, atšķirībā no citām vietām un to pasākumiem,Ventspils pilsētas svētkiem ir savs stingrs vēsturisks pamatojums. Augustasākums ir laiks, kad Ventspils pirmo reizi minēta rakstītajos vēstures avotos.Pareizāk būtu gan teikt, tajos rakstos, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
1290.gadā svētā Laurencija (latviski dēvēts arī par Labrenci) dienā Vācuordeņa mestrs Livonijā Halts nosaka saimniecisko kārtību, kādā darbojasKuldīgas un Ventspils pilis. Tas ir pirmais dokuments, kurā minēta Ventspilspils un komturs – vietējā ordeņa amatpersona, kas pārzināja pili un apkārtējāszemes. Dokumentā, kas pēc sava satura irrīkojums ordeņa amatvīriem, noteikts, kādas zemes pienākas Ventspils pilij, kāsadalās zvejošanas tiesības starp Kuldīgu un Ventspili, cik daudz no ievāktiemnodokļiem patur Ventspils komturs, kā notiek sadarbība starp Kuldīgas unVentspils pilīm. Par zvejošanu, piemēram, teikts, ka Nabes ezers piederKuldīgai, bet Losnes – Ventspilij. Losne ir Būšnieku ezers, par tā senonosaukumu atgādina Lošupīte, kas iztek no tā. Viens no punktiem nosaka, ka Ventspils ordeņabrāļiem uzturam ik gadus jāsaņem labība 30 lastu apjomā. 1 lasts, beramo vielumērvienība, atbilst 2010,24 kg. Tātad kopējais graudu apjoms ir mazliet vairākkā 60 tonnas! Tās labības tonnas bija jāizkrauj, jānodrošina to uzglabāšana un– galu galā tā bija paredzēta uzturam noteiktam cilvēku skaitam! Tātad ir netikai pils (sākotnēji vien kā ne visai augsts mūra tornis ar pieļāvušos kokaapbūvi), bet bija arī vismaz dažas ēkas un iedzīvotāji ap to.
Svēta Laurencija diena ir 10.augusts. Tieši ar šo dienu datējamas senākās ziņas par pili (tā gan acīmredzot sākta celt senāk) un Ventspils pilsētas pašiem pirmsākumiem. Un 10.augusts ir ja ne nu tieši pilsētas rašanās diena, tad pilnīgi droši tās senākā pieminējuma brīdis. Zināsim, ko svinam!