Daudzu pasaules muzeju kolekcijās, arī Ventspils muzeja krājumā var atrast smalkus, taču īpatnējus 18.-19.gs. rotājumus, kas mūsdienu cilvēkam var radīt divējādas izjūtas – kaut ko starp apbrīnu un vieglu riebumu. Jo minētās lietas ir darinātas no matiem. Taču 19.gs. ļaudīm tās bija vienkārši greznumlietiņas vai savdabīgs talismans mīļa cilvēka piemiņai.
Dažādurotājumu darināšanu no matiem Eiropa pazīst jau kopš 14.gs., tomēr īpašipopulāri šādi darinājumi kļuva 18.gs. II pusē un 19.gs. Tapa auskari, krelles,piespraudes, rokassprādzes, pulksteņu ķēdītes un pat gleznas. Matu rotu pinumibija arī neparasti populārs laika kavēklis, – rotu darināšanai tika patizgatavoti īpaši darbagaldiņi, tika iespiestas neskaitāmas “darba lapas” arparaugiem un instrukcijām. Tuvu cilvēku matu cirtas nereti ievietoja portretuvai miniatūru medaljonu aizmugurē un matu pinumu “bums” saistīts arī ar sērukultu, kas īpaši uzplauka 19.gs. vidū, taču gadsimta nogalē matu rotudarinājumi kļūst arvien bezpersoniskāki, tos jau pasūta pēc kataloga, parādāspat īpašas matu uzpircēju firmas. Tieši tādam uzņēmumam, lai nopirktu vīramdāvanu Ziemassvētkos, savus skaistos matus pārdod O’ Henri stāsta “Gudrodāvanas” (1905) varone.
Ventspils muzeja sentimentālais priekšmets ir diezgan gara pulksteņa ķēde, kuras aprakstā minēts: “pīta no matiem, ar ķēdes pagarinātājā iegravētu ziedu ornamentu un iniciāļiem LJ. Muzejā nonākusi 1970.gadā, no Piltenes”. Cik gara bija jaunkundzes bize, vai pulkstenis bija vismaz sudraba un, vai viņi laimīgi aprecējās – to visu, pētot smalko pinumu, varam izsapņot paši.
