Japānas un Ķīnas porcelāna priekšmeti no Rundāles pils muzeja krājuma izstādē Ventspils Livonijas ordeņa pilī “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs.”
Muižnieka retumu kabinets
Ventspils muzeja ekspozīcijā integrētajā izstādē “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs.” skatāmie vairāk kā trīsdesmit 18.-19.gs. porcelāna priekšmeti no Ķīnas un Japānas (Rundāles pils muzeja krājums), saskaņā ar izstādes ieceri, eksponēti galvenokārt t.s. muižnieka retumu kabinetā līdzās retiem gliemežvākiem, minerāliem, garšvielām un dzīvnieku izbāžņiem. Tādi bija sākumi arī vēl padomju laiku 20.gs. sekcijās redzamajiem čehu kristālu un kādam smalkākam porcelāna trauciņa eksponējumam. Un tomēr,- reiz visos aristokrātu, vēlāk arī bagāto pilsētnieku namos bija jābūt Ķīnas porcelāna un lakas priekšmetu kolekcijām. Ļoti populāras tās kļuva 17. un 18.gs., bet vienlaicīgi arī ļoti vērtīgas, ņemot vērā tā laika kuģošanas ilgumu un apstākļus.
Kāpēc porcelānskādreiz un arī joprojām tiek uzskatīts par tādu vērtību? Tas nav dārgakmens,tomēr tā radīšana prasīja ilgu laiku un noteikta sastāva vielu – kaolīnu, kasne visur pasaulē atrodama. Ķīnā, Tan (618.g.-907.g.) dinastijas valdīšanaslaika politiskā stabilitāte veicināja mākslas attīstību un sākas arī porcelānaradīšanas process. Tas bija prasīja ilgus eksperimentus, meklējot īsto sastāvuun attiecības, tādēļ dabiski, ka ražošanas tehnoloģiju glabāja kā lielunoslēpumu. Katrs priekšmets tika darināts kā autonoms mākslas darbs. Smalks,balts, plāns vēlāk atkarībā no glazūras sastāvdaļām arī viegli tonēts, porcelānsguva lielu piekrišanu aristokrātiskajās galma aprindās. Pamazām porcelāns kļuvapar neatņemamu aristokrātijas dzīves sastāvdaļu. 7. — 8. gs. porcelāna traukilielākoties bija masīvi, apaļotām formām. Tās bija krūzes un kausi, kas savumonumentalitāti saglabāja vēl no tautas podniecības laikiem. Senākajos posmostrauku gleznojumos iecienīti bija trīs krāsu salikumi — zils, zaļš, dzeltens. 11.— 13. gs. porcelāna trauku formas kļuva izsmalcinātākas un daudzveidīgākas. Sundinastijas laikā krāsas kļuva maigākas. Pārsvaru guva klusināti pelēcīgizaļgani toņi. Tika izgatavoti arī pilnīgi balti porcelāna trauki. Tās parastibija graciozas vāzes, ko rotāja smalki gravēts ziedu ornaments. 14. — 17. gs.parādījās krāsaini ietonēts porcelāns ar bagātīgu un spilgtu apgleznojumu. Līdzar plaši lietotiem zilajiem zemglazūras gleznojumiem praksē ieviesās arīvirsglazūras apgleznojumi ar trim, piecām un vairākām krāsām. Gleznojumukompozīcijas kļuva sarežģītākas, sižeti daudzveidīgāki. 17. — 18. gs. porcelānaizstrādājumi izcēlās ar plāno porcelāna trauku sieniņām, ārējo plastisko formudaudzveidību, apgleznojuma tīrajiem krāsu sabalsojumiem un augstu tehniskoizpildījumu. Uz vāzēm un bļodām, tāpat kā gleznās, tika atveidotas puķes unputni, sarežģītas ainavas un daudzfigūru kompozīcijas.
Sākot ar 13. gs., padažādiem ceļiem atsevišķi porcelāna priekšmeti nonāk arī Eiropā, kam drīz vienseko mēģinājumi radīt (atdarināt) Ķīnas porcelānu. Arī Japānā 16.gs. beigās –17.gs. sākumā, pēc iebrukuma Korejā un atklājot porcelāna ražošanainepieciešamās izejvielas, nonāk Ķīnas porcelāna tradīcijas. Eiropā 16. gs.agrīnos eksperimentus īpaši atbalsta Mediči dinastija Florencē. Eiropiešiemilgi neizdevās atklāt porcelāna izgatavošanas tehnoloģiju. To centās imitēt,izmantojot fajansu. Īpaši Holandē 17. gadsimtā masveidā atdarināja ķīniešuparaugus. Tur notika arī pirmie mēģinājumi atdarināt porcelāna masu. Tikai1708. gadā Saksijas dabaspētniekam un alķīmiķim Johanam Frīdriham Betgeram unzinātniekam Ērenfrīdam fon Čirnhausam izdevās atklāt porcelāna sastāvu,izmantojot vietējās izejvielas. Būtisks izrādījās Gotfrīda Papsta fon Ohainaieteikums masai pievienot kaolīnu, tā iegūstot meklēto balto krāsu. Pirmobaltās masas izstrādājumu – mazu šķīvīti – izgatavoja 1708. gada 15. janvārī. Savukārt,Francijā, tikai 1768.gadā divi Sevras porcelāna fabrikas ķīmiķi Pjērs ŽozefsMakē un Robērs Milo, netālu no Limožas atrod kaolīna iegulas un pēc diviemgadiem arī Sevra sāk ražot cieto porcelānu.
Rundāles pils ekspozīcijā noteikti ikviens būs pamanījis porcelāna kabinetus pie Baltās un Zelta zāles, kuros lepni eksponējas 79 (!) noteikta lieluma un kolorīta ķīniešu un japāņu vāzes. Ventspils muzejā skatāmajā izstādē “Retumu kabineti” redzamas ne tikai iespaidīga izmēra (60cm h) vāzes, bet arī fantastiski zaļi un spilgti zili t.s. Fo suņi, kas ir gan kvēpināmie trauki, gan tempļa sargi. Ir arī greznas porcelāna sieviešu figūriņas plāniem pirkstiņiem un “Ilga mūža dieva figūra”, – pēdējie tur rokās persikus, kas Ķīnā ir ilga mūža vai pat nemirstības simbols , bet šajā kompānijā ir arī kāds sadzīvisks un jauks tēls – “Jauneklis ar mušu dzenājamo” pār plecu. Iespējams, tieši mušu gaiņāšana nereti arī mūsdienās ir visnekaitīgākā un filozofiskākā nodarbe.
Imari porcelāns. Japāna. Rundāles pils kolekcija
Izstāde Ventspils muzejā skatāma līdz 2022.gada 31.martam. No 1.marta muzeja ekspozīciju un izstādes apmeklējot, nepieciešama tikai ieejas biļete un medicīniskā sejas maksa vai respirators.